- Japānas meži sedz 67% tās zemes, no kuriem 40% ir mākslīgi, novārtā atstāti un apdraud vides stabilitāti, tostarp ūdens apsaimniekošanas grūtības.
- Masveida ciedra un taja stādīšana pēc Otrā pasaules kara tika veikta, lai veicinātu atjaunošanu, taču tagad tā veicina alerģiju un mežu novārtā atstāšanu.
- Nomura Real Estate Holdings “Tsunagu Mori” iniciatīva koncentrējas uz šo mežu atjaunošanu, selektīvi izzāģējot vecos kokus un stādot jaunus, veicinot ilgtspējīgu ciklu.
- Urbanizētāji iesaistās mežsaimniecībā, lai uzlabotu vietējās ekonomikas, ko ietekmē globālas koksnes piegādes problēmas un vietējo kokmateriālu ieguvumi.
- Iniciatīva integrē inovatīvas reģionālās ekonomikas, radot darba vietas un veicinot sadarbību, iegūstot atzinību, piemēram, Tokijas-NbS rīcības balvu.
- Projektā ietilpst zema ziedputekšņu satura ciedra stādīšana, lai samazinātu pilsētas alerģijas, uzsverot sadarbības centienus vides līdzsvarā.
Apslēpto mežu ainavā Japāna lepni var lepoties ar satriecošu 67% no tās teritorijas, kas klāta ar kokiem. Šī salas valsts, ko bieži sauc par mežu lielvalsti, ir cieši saistīta ar savu ekonomiku un ekoloģiju. Tomēr starp čukstošajiem priedēm pastāv steidzama dilemmu: plašas mākslīgo mežu platības ir nonākušas novārtā, apdraudot radītas grūtības, kas var ietekmēt daudz tālāk par sezonālajām alerģijām.
Starp kalnu grēdām, kas klātas ar ciedra un taju kokiem, šie mākslīgie meži stāsta par pēc kara optimisma stāstu. Šie divi augi — noniecināti par alerģiju saasināšanu miljoniem — tika masveidā stādīti, lai veicinātu valsts atjaunošanas centienus. Tomēr, slēpjoties Japānas dabas bagātībā, šie mākslīgie meži tagad veido apmēram 40% no kopējās mežu platības, un daudzi no tiem paliek nenovērtēti.
Nelaimju simptomi ir taustāmi. Bez rūpīgas apsaimniekošanas nekontrolēta zaru augšana bloķē saules gaismu, augsne vājinās, un būtiskā apakšauga pazūd. Tas rada pamatu virknei problēmu, īpaši ūdens apsaimniekošanā — Japānas meži spēlē svarīgu lomu lietus ūdens noturēšanā, aizsargājot pret sausumu un plūdiem.
Šīs vides dilemmu centrā tiek veikti soļi, lai novērstu un atjaunotu šos mežus. Nomura Real Estate Holdings ir veikusi pionieru soli, integrējot savu korporatīvo kompetenci ar ekoloģisko pārvaldību, uzsākot “Tsunagu Mori” iniciatīvu Tokijas zaļajā Okutama reģionā. Šis ambiciozais projekts mērķē uz zemes atjaunošanu, sistemātiski izzāģējot vecos kokus un stādot jaunus—veidojot ilgtspējīgu mežu atjaunošanas ciklu.
Kāpēc urbanizētājs iegūst mežsaimniecības pārvaldībā? Ayano Sakakima, vadošā balss Nomura ilgtspējas iniciatīvās, skaidro: meži tieši ietekmē pilsētas ūdens piegādi un pat arhitektūru caur vietējo kokmateriālu pieejamību. Ar neseno “koksnes šoku” — koksnes cenu pieaugumu globālo piegādes ķēdes problēmu dēļ — Japāna sāk apzināties stratēģisko priekšrocību izmantot savus vietējos mežu resursus, neskatoties uz izaicinājumiem, ko rada valsts kalnu reljefs.
Iniciatīva arī ieved jaunu dzīvību reģionālajās ekonomikās, veicinot jaunas nodarbinātības iespējas, kas skan cauri mežainajām kalniem kā zvans inovācijām mežu resursu izmantošanā. Sadarbojoties ar dabu un uzņēmējdarbību, Okutama tagad piedzīvo sadarbības, piemēram, kulinārijas uzņēmumus, kas izmanto vietēji audzētu wasabi, apvienojot to ar īpaši izvēlētām ēdienreizēm un amatniecības alum.
Šajā dabas un cilvēces apvienošanās brīdī projekts ir guvis uzmanību un atzinību, tostarp prestižo Tokijas-NbS rīcības balvu. Tā holistiskie, uz dabu balstītie risinājumi rāda, kā ilgtspējīgas prakses var pārvērsties taustāmās labumos kopienām un ekosistēmām.
Uzņēmums raugās pāri tradicionālai meža apsaimniekošanai, tiecoties stādīt zema ziedputekšņu satura ciedra šķirnes, lai mazinātu pilsētas alerģiju ciešanas. Bet meža nākotne nav vienīgi korporāciju rokās. Tā aicina uz kolektīvu rīcību, aicinot reģionālās iestādes un uzņēmumus piedalīties meklējumos pēc harmonijas starp Japānas zaļo pagātni un urbāno tagadni.
Kā Japānas betona pilsētas un mierīgie meži saplūst kopīgajā liktenī, šodienas izvēļu mantojums nodrošina plašāku ekoloģisku apziņu. Okutama “Tsunagu Mori” stāsts atgādina mums visiem — meži nav tikai fons dzīvei, bet būtiska, dzīva tās daļa. Šodien ieaudzētie pārmaiņu sēklas var patvertities nākotnes paaudzēs, barojot ainavu, kas bagāta ar izturību un solījumu.
Japānas aizmirstie meži: Vides un ekonomiskā ietekme uz mākslīgajiem mežiem
Ievads
Japāna, kas pazīstama ar saviem satriecošajiem dabas ainavām, redz, ka 67% no tās teritorijas ir klāta ar mežiem. Tomēr zem šī zaļā apvalka slēpjas izaicinājums: apmēram 40% no šiem mežiem ir mākslīgi, pēc kara atjaunošanas centienu mantojums. Nekontrolēta ciedra un taju koku izplešanās rada nopietnas bažas par vides ilgtspēju un ekonomiskajām iespējām.
Problēmas sakne
Japānas mākslīgie meži lielākoties sastāv no ātri augošām sugām, piemēram, ciedra un taju, kas stādīti, lai apmierinātu koksnes pieprasījumu pēc kara. Tomēr, bez nepārtrauktas apsaimniekošanas, šie meži saskaras ar vairākām problēmām:
1. Bioloģiskās daudzveidības zudums: Dažu koku sugu dominēšana ierobežo biotopus savvaļas dzīvniekiem, samazinot bioloģisko daudzveidību.
2. Ūdens apsaimniekošanas grūtības: Blīvā kroņa slēpj saules gaismu, apgrūtinot apakšaugu izaugsmi, kas ir būtiska augsnes veselībai un ūdens noturēšanai. Tas padara reģionus jutīgākus pret plūdiem un sausumu.
3. Palielināta alerģija: Ciedra un taju ziedputekšņu pārbagātība saasina alerģijas, ik gadu ietekmējot miljoniem Japānas iedzīvotāju.
Industrijas tendences un nākotnes perspektīvas
Japānas mežsaimniecības sektors attīstās, pieaugot izpratnei par vietējo resursu izmantošanas priekšrocībām. Globālais “koksnes šoks”, ko izraisījušas piegādes ķēdes traucējumi, ir izcēlis valsts atkarību no importētās koksnes, novedot pie:
– Palielinātas vietējās koksnes izmantošanas: Iniciatīvas, piemēram, Nomura “Tsunagu Mori”, mērķē uz vietējās koksnes ilgtspējīgas ražošanas uzlabošanu, potenciāli samazinot atkarību no importiem.
– Zema ziedputekšņu šķirņu popularizēšana: Centieni stādīt zema ziedputekšņu koku variantus turpinās mazināt alerģiju ietekmi, pielāgojot vides veselību sabiedrības labklājībai.
Ekonomiskās un vides inovācijas
“Tsunagu Mori” iniciatīva ir ilgtspējīgas mežsaimniecības pārvaldības stūrakmens, piedāvājot vērtīgas mācības:
– Ekonomiskās iespējas: Radot darba vietas vides pārvaldībā un ekotūrismā, iniciatīvas integrē reģionālās ekonomikas ar ekoloģisko pārvaldību.
– Kulinārie un amatniecības inovācijas: Vietējie uzņēmēji attīsta jaunus produktus kā wasabi aromatizēti ēdieni un amatniecības alus, sasaistot vietējo kultūru ar mežu resursiem.
Izaicinājumi un ierobežojumi
Neskatoties uz šiem pozitīvajiem soļiem, vairākas grūtības joprojām pastāv:
– Ģeogrāfiskie ierobežojumi: Japānas kalnainā reljefa sarežģī meža apsaimniekošanu un koksnes ieguvi, prasa inovāciju sajaukumu starp tehnoloģiju un tradīciju.
– Politika un koordinācija: Efektīva mežu apsaimniekošana prasa saskaņotu darbu starp valsts iestādēm, korporācijām un vietējām kopienām. Politikas ietvariem jāpielāgojas mūsdienu vides un ekonomiskajām realitātēm.
Ieteikumi
Lai indivīdi un uzņēmumi varētu piedalīties ilgtspējīgā mežsaimniecībā, izskatiet šos soļus:
1. Atbalstiet vietējos produktus: Izvēlieties preces, kas izgatavotas no iekštelpu koksnes, lai stiprinātu vietējās ekonomikas un mazinātu oglekļa pēdas.
2. Iesaistieties kopienas iniciatīvās: Piedalieties vai atbalstiet vietējus vides projektus, kas veicina ilgtspējīgas prakses.
3. Paaugstiniet izpratni: Izglītojiet citus par ilgtspējīgas mežsaimniecības un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības nozīmi.
Nobeigums
Japānas mākslīgie meži ir spēcīga atgādinājums par valsts pēc kara vēsturi un tās nākotnes potenciālu. Integrējot ilgtspējīgas prakses ar ekonomiskām iespējām, Japāna var veidot izturības mantojumu, nodrošinot, ka tās meži turpina zelt.
Lai tālāk izpētītu Japānas ilgtspējīgās prakses un inovācijas, apmeklējiet oficiālo valdības vietni par jaunumiem un iniciatīvām.